Mikseris.LV [mūzikas portāls]

Nu nu, ja taa skataas tad kas ir zem shii vaarda "music making"? Liekas ka taadas definiicijas nav. Ja tu to domaa kaa skanjdarba komponeeshanu, izstraadaashanu liidz ierakstam un beigaas iedziishanu CD, vai kur tik tiik, tad mastering ir shii visa procesa sastaavdalja.

Un veel vispaar komponists savu gabalu radiis neskatoties uz to kaa peec tam darbosies cilveeks kursh veiks masteringu, komponists radiis maksimaali labu rezultaatu savai daljai. Toties tas kursh njemsies ar masteringu gan darbosies atkariigi no tieshi taa gabala stila, instrumentu izveeles utt utt. Shie jeedzieni nu galiigi nav viens no otra atdaliiti.

nu nevajag jaukt 2 dazhaadas lietas vienaa katlaa. nepateikshu procentuaali - cik, bet viena dalja aartistu nenodarbojas ar maastereeshanu. par procesa sastaavdalju to protams var nosaukt, bet tikai nosaciiti.
te nu gan atljaushos pasmaidiit
tam, kursh veiks gala apstraadi ir galiigi pie kaajas, kaadaa stilaa buus tas gabals. uzmaniiba tiek pieveersta kopeejam skaneejumam un freq joslaam + gala neseejam, uz kaa tiks ierakstiits pats materiaals.

Piekriitu par 50%. Protams ka vajag rezultaatu, bet atshkjiras metodes kaa to panaakt. Pie tam atshkjiriigiem stiliem ir pierasts un zinaams atshkjiriigs skaneejums, ko biezhi jaazin kaa panaakt. Kaut kaa nez kaapeec vesela chupa ar cilveekiem kas par sho lietu sarakstiijushi greedu informaacijas un ar maasteringu regulaari nodarbojas pieveersh uzmaniibu muuzikas stilam jo uzskata ka atshkjiriigiem stiliem labaak der izdariit taa nevis shitaa, lietot taadus dzelzhus un to reguleeshanu nevis shitaadus, protams ka tas ir arii vinju pashu viedoklis izveidojies ilga darba rezultaataa. Bet nu kaut kaa es vinjiem ticu ja jau ne viens vien liidziigs viedoklis ir dzirdeets un tomeer tie cilveeki kas par to raksta graamatas laikam tomeer sho to zin ne? Un es nerunaaju par to vai lietot ekvalaizeru vai nee, bet gan par to kaadu ekvalaizeru lietot
, apmeeram taa. (vaardu ekvalaizers izveeleejos randomaa kaa piemeeru)

Vairaak neko negribu par tieshi sho teemu teikt, jo balstos paarsvaraa uz teoreetiskaam zinaashanaam un pats nespeeshu padaliities savaa pieredzee jo nu man pashlaik veel nav pieticis $ lai iepirktu visu to maasteringam paredzeeto tehniku un nav veel n-to gadu staazha un galvenais nav taas izgliitiibas lai no savas pieredzes teiktu un pastaaveetu uz to ka taa ir toch naglai uz galvas. Te ir forums un cilveeki izsaka savus viedokljus. Informaacija ir pieejama greedaam un shii ir mana atzinja kaa cilveekam kas sho veel maacaas. Un kameer redzu veel te viedokljus ka Final Master var saveidot uz sava PC ar Reason, FL vai veel ko ne, domaaju ka te stabili 90 % to lietu maacaas taa pat kaa es. Esmu rakstiijies studijaas, esmu redzeejis un piedaliijies Mixdowna veidoshanaa, diemzheel neesmu veel piedaliijies nopietna Final Master tapshanas procesaa, un nedomaaju kaut kaadu virtuaalu kompresorinju biidiishanu maajaas pie rakstaamgalda atskanjojot to visu uz leetaas tehnikas un PC ar datorsalonaa nopeerkamu skanjas karti.

nu redzi - sheit ir panesusies saruna par final masteringu. attieciigi par skaneejumu galvenaas galvassaapes ir pasham aartistam, ja vinjam nebuus pieticis praata uzcepot dnb kompoziiciju sagriezt pietiekamaa skaljumaa (un kopeejaa kompresijaa piemeeram) bassliiniju (un buus paarsaaliijis kopeejo kompresiju, kaa rezultaataa bassliinija buus pa klusu un logjiski, skaljaakajaas vietaas paarmaaks paareejaas frekvences), neviens sho kompoziiciju vairs neglaabs un tur viiri varees taalaak iebaazt savas receptes kaa peec konkreetaa stila ko dariit. pirmajaa vietaa ir ausis, nevis kautkaads gatavs presets, peec kura vadiities. par dzelzhiem vai softiem, ar kuriem tiek sasniegts rezultaats pat nav iisti runa.

Ir jau protams taisniiba.

Gribeeju pastriideeties par to ka cilveekam kas veiks masteringu kompoziicijas stils buus galiigi pie kaajas. Galiigi ir speeciigs vaards.

muahahah....speeciigi tu pateici )))

var tachu manuprtaat atrast cilveekus kam tas nav GALIIGI pie kaajas i tink ))

Ja nu kaadam interesee, varu bik apstaastiit maasteringa pirmssaakumus. Kaadreiz, ja nemldos 60to gadu saakumaa, kad maksimaalais celinju skaits kuros tikai veikts ieraksts un mikss bija 4 (pirms tam taada lieta kaa 'master' neeksisteeja), masterings bija tas posms, kuraa centaas izliidzinaat visus negludumus. La saprastu par ko runaaju, jaaatceras, ka tajaa laikaa mikseeja ljoti aatri, ja ar katru atskanjoshanas reizi lentas shnjaakonja kljuva speeciigaaka, kaa arii nebija nekaadas automatizaacijas un pastaaveeja veel neskaitaamas probleemas, par kurmaam mums, digitaalaas eeras paaudzei nav ne jausmas. Tad nu maasteringa studijaas tika savaakts jaunaakais ko tehnologjija speeja sniegt, lai visaas albuma dziesmaas, piemeeram bass buutu vienaa liimenii, laboja, ja kaut kas leca aaraa, un taa gadiijaas biezhi. Ar vienu vaardu sakot - maastereeshanas process skaitiijaas tieshi puse no visa ieraksta radiishanas procesa. Ar laiku maasteringa funkcijas nedaudz mainiijaas, tachu liidz pat 90to beigaam, tam bija milziiga noziime. Shobriid, sakaraa ar tehnologjiju attiistiibu, maasteringa noziime ir mazinaajusies tiktaal, ka ir pat grupas vai maakslinieki, kuri deklaree, ka vinju ieraksti netiek pakljauti kompresijai, tachu atsevishkjos muuzikas stilos (elektronika, gjitaaru smagais gals, hip-hop) bez miksa gala apstraades nav iespeejams iztikt. Protams, visiem ierakstiem tiek veikta t.s. albuma maasterings, tachu shajaa sakaraa ir kaads labs staasts, ko nesen izlasiiju aarzemju presee. Kaads skanju inzhenieris, jautaats par, laikam jau muuzhiigu teemu 'mastering', atbildeejis: "Ja lieliski maak noaranzheet, iespeeleet, ierakstiit un samikseet, tad maasters nav nepiecieshams. Ja neticat, tad paklausieties peedeejaa U2 albuma nemaastereetaas versijas un tad paklausieties albumu. Atshkjiriibu Juus vienkaarshi nedzirdeesiet, jo taas nav".
Kaa jau pirms tam tika mineets, maasterings shodien noziimee stereo lauka paplashinaashanu, skanjas liimenja (t.s. spiediena) pacelshanu, ekvalaizeeshanu (cik vien iespeejams minimaalu, jo celjot frekvences skanja kljuust plakana) un taa taalaak un taa joprojaam. Ja albuma dziesmas rakstiitas un mikseetas dazhaadaas studijaas, tad ar masteringu panaak to, lai taas paaraak neatshkjirtos viena no otras skaneejuma zinjaa. Primitiiva maastereeshanas kjeede buutu: eq, limiters, multiband comp. Ja vajag, arii reverb vai kas tik vien ienaak praataa. Protams, katrs to dara savaadaak un svariigs ir tikai rezultaats, jo skanjas apstraadee likumu nav. Jaa un veel jau te kaads piemineeja, ka lai izveiktu to manipulaciju, ko var deeveet par primitiivu 'home mastering' vienalga ir nepiecieshami monitori, grozies kaa gribi.
Priekaa!
shitik garu penteri sen nebiju uzdrukaajis

Nu - ja limiteru apmainītu vietām ar daudzjoslu kompresoru, tad būs pareizi . Vispār jau liec ko gribi, bet limiters ir pēdējais visā ķēdē.
Ja runājam par mūsdienu masteringu, tad man ļoti nepatīk jau gadus 3-5 valdošā tendence "louder is better". Ja paklausās kāds RMS ir tam pašam U2 vai Green Day, tad mati ceļas stāvus - ļoti nebaudāmi ieraksti. Vai arī RHCP "Californaction" - tur pat digitālais klippings ir dzirdams...Arī pēdējam PVētra diskam RMS vietām ir ap - 6db . Ja tā turpināsies un tehnika attīstīsies, tad drīz pienāks brīdis, kad RMS būs vienāds ar pīķi un viss gabals , neiezūmots, audio editorā izskatīsies kā taisnstūris...Salīdzinājumam, - ar kādu baudu var paklausīties kā ir samiksēts DM "Violator" (1990), vai Cure "Disintegration" (1989).

o.

piekriitu, bet paldies dievam veel ir palikushi dazhi vechi, kas taa nestraadaa.....

Njaa, pirkstinji liiki . Lai gan pie dziiva muzona reizeem iznaak likt limiteri jau pie mixdown, ja bungjieris taads izshauts gadiijies, kuram sitienu intensitaate ir tiira hiperbola .

Diemzheel cilveeki ir pieradushi pie spiediena, taadeelj daudzi ir vienkaarshi spiesti celt RMS, jo pati grupa breec, ka neskanot. Par peedeejo Green Day vispaar ir staasts, ka taa ir paraugstunda kaa nevajag dariit. Ljoti labi to var dzirdeet klausoties radio vai tv, kur stacijaam ir veel sava kompresija. Mieriigaakaas vietas pret skaljaakajaam burtiski aizrijas, jo raadzhinja komps bik veelaak noshancee.

Ja ir interese, noderiiga informaacija par un ap skanju buus atrodama sheit:
http://parkov4.narod.ru/

Un vispaar, ja paraknjaajas netaa... visu var atrast (kaada dzilja doma:).

Priekaa!

To taa kaa es rakstiiju

nepiekriitu jaunais gren day ieraksts ir loti labs. ka skan gitaaras un
un viss paarejais gandriiz jau pilniiba a vot lv studiijaas gitaru iraksttit
nemaak
a vot u2 jaunais albums gan ir suuds(iraksta zina)piemers kaa nevajag
dariit
rhcp ieraksti vispar ir etalons

Es, piemeram, taisot gabalu (Reason), uzreiz megjinu sakartot instrumentu savstarpejo skanejumu, jo no taa ir atkarigs viss gabala kopejais skanejums, ka ari ir iespejams izcelt attiecigas vietas gabala. Beigas, raksot finala wav failu, pielaboju skalumu ar kompresoru vai nu caur SoundForge vai ari Wavelab. Un vispar, pats svarigakais ir dzirde, tad ari ierakstitiais gabals skanes labi prieksh parejiem.

Ja es, klausoties oriģinālo "Californaction", tumbās dzirdu digitālo klippingu, tad nedomāju kas tas ir kas labs.
Kas ir labs ieraksts? Iedomājies, ka es sarunājoties ar Tevi visulaiku KLIEGTU, vai rakstītu visulaiku CAPSLOCK vai vēl labāk - meitene no tevis gaida klusu atzīšanos mīlestībā, bet tā vietā tu KLIEDZ! Respektīvi - nav dinamikas. Visklusākais čuksts tiek pārvērsts kliedzienā, tā aptuveni var raksturot jaunos ierakstus. Es nesaku, ka ģitāra ir slikta, es saku, ka dinamiskais diapozons ir ļoti šaurs. Iedomājies simfonisko orķestri, kurā visi instrumenti tiek spēlēti VIENĀDĀ skaļumā! Vājprāts.

o.

californication ir labs ieraksts nezinu kuraa vietaa tur ir dzirdams dig clip
bet ta irrealitaate jo ieraksts ir skalaaks jo labaaks visi jaunie ieraksti kas
tagad tiek rakstiti ir tadi rms ~-6db un skan dinamiski