Mikseris.LV [mūzikas portāls]

Kas tavā izpratnē ir "dinamiski"?
o.

Klippings ir gandrīz katrā dziesmā. Un tas nav tikai "Californaction". Daudziem pēdējā laikā izdotiem albumiem. Paņem, nocapturē uz wav un paskaties. Kaut gan RHCP gadījumā tas pat ir ar ausi dzirdams.

nu paklausies at the drive in jaunaakos ierakstus nu kauch vai mtv
jauna skola

NP, bet kas man jāklausās - "at", "at the", "drive in"... Tipa, būtu pieturzīmes būtu vieglāk. MTV kā teikt, thanks God, man nav. Piekrītu, ka deju mūzikā var kompresēt/limitēt līdz slikti paliek, bet pārējā mūzikā - nē. Un cilvēki atgriezīsies pie dinamikas - agrāk vai vēlāk. Tas ir 100%. Ir pat producentu apvienības no sērijas "mēs par dinamiku".

p.s. tā arī neuzrakstīji, kas tavā izpratnē ir "dinamika". Tas nav "skaļi" vai "kačoks" vai "kolbasņiks". Rupji - tā ir starpība starp klusāko un skaļāko vietu. Mūsdienās producētai mūzikai tādas vienkārši nav - viss ir vienādā skaļumā jeb ir ļoti šaurs dinamiskais diapozons. Palabo kāds, ja kļūdos.

Par masteringu (krievu val.):


http://www.soundcoder.com/mastering/mas ... hed?page=2
http://www.randomsound.ru/cgi-bin/artic ... cgi?art=13
http://www.cjcity.ru/news/content/statya_129.php
http://www.show-master.ru/archive/19/55.shtml
http://www.ukrmusic.net/index.php?optio ... view&id=37
http://www.625-net.ru/archive/z0599/protools.htm
http://www.videoton.ru/Articles/home_mastering.html
http://relaxdance.narod.ru/T-RackS24.htm
http://djfam.ru/other/ozone/

Šajā lapā ir daudz noderīgas INFO priekš mums visiem
http://websound.ru/

------------------------------------------------------------------------------

Overflow: Zini, man ir viena versija par to, kapec shodien muzika visas skanjas skan vienadi skalji, t.i., kapec tadu produce. Ja paskatas apkart, tagad skalrunjus var iebazt ieksha praktiski jebkura device, nav vairs tikai situaciju, kad majas ir audiosistemas, uz kuram cilveki klausas (bauda) muziku. Tapec, lai tas produkts butu kaut cik dzirdams uz jebkuras "kastes", taisa shauru diapazonu. Tas viss nav nekas cits kaa globalizacijas procesu sekas, galvenais, lai skan, baudit - nav laika! A to cilveku, kam pietiek, tikai lai skan, ir visvairak, kuri attiecigi visvairak ari perk un nes pelnju ierakstu kompanijam. Tikai mans viedoklis

Man šķiet, ka tu runā par "frekvenču diapazonu" nevis dinamiku. Nu tur home hi-fi 80-16kHz, mp3 pleijers 120-12kHz u.t.t. Respektīvi, ja dod rādžiņam, tad paceļ kaut kur pie 100Hz, jo visi car audio/mazie bumboksiņi u.t.t. zemāk neņem, savukārt albuma versijām nogriež/paceļ citas frekvences, lai cilvēki ar hi-fi var normālāk klausīties u.t.t. "Dinamikai" (vai kā latviski pareizi saka - nezinu) ir "skaļums" (precīzi latviski nepateikšu, jo no RTU radiofaķa savā laikā notinos uz perespektīvākām fakultātēm ). Tipa iet bassbočka - BUM bum bum bum BUM bum bum BUM. Klausoties šo ir jūtams zināms "dzīvīgums". Pieslēdzam kopresoru un/vai limiteru un mēs dabūjam BUM BUM BUM BUM BUM BUM. Pirmajā variantā, ja tev kaut kas nepatīk un šķiet ka pa klusu, tad pagriez vienkārši volume pogu pulksteņa rādītāja virzienā. Protams, nedrīkst būt arī tā, ka tu nedzirdi kaut kādu klusu instrumentu un tu griez skaļāk, bet tad jau skaļākā vieta tev plēš bungādiņas. Jāmāk ir atrast vidusceļš.

o.

Man skaņdarba beigu apstrādē patīk kā darbojās
Steinberg Loudness Maximizer modulis - kopējais akustiskais skanējums, ko tas ieregulē parasti ir OK!

Ziniet varbuut kad mani vaardi kaadam liksies stulbums bet biju aizgaajis uz simfoniskaa orkestra koncertu un nekaa nevareeju saprast kaapeec tas dirigjents negribeeja pagriest skaljaak bungu partiju , redz kautkaads tur Chaikovskis taa esot uzrakstiiji to skanjradbu , es nesaprashanaa , kaapeec nevareeja atdot to maastereeshanaa

Un tomeer nav man miers , nekaa nevaru saprast kaapeec gudrie maastereetaaji radio versijaam griezh nost to bassa galu un kaapeec radio peectam to apakshas galu skruuvee atpakalj cik vien atljauj tembru bloks Taa starp citu ir dziives iisteniiba, es sprotu bizness ir bizness un maastereeshana maksaa naudu un lai izdotu gabalu Latvijaa maastereet vajag pie kaadiem konkreetiem vechiem tikai izdeveejam deriigiem , bet kur tad paliek tas nabaga autors kas varbuut gadiem ir gaajis liidz tam savam skanjdarbam, radiijis shamo taadu kaa tikai vinjsh uzkata kad shamajam buutu jaaskan Protams ja shamajam indiviidam ir dzirde un vinjsh maak tos skaljumus sakaartot
Un tad tu cilveeks nopeerc vaikalaa to ierakstu , jo redz vakar tu esi bijis koncertaa un tev meemi ir paticis kaads no tiem skanjdarbiem un tad tu savu jauno kompaktdisku liec savaa maajas HI_FI un izraadaas jaa tur ir taada pati dziesma bet taa nav TAA, un tad tu saproti kad shitais ir peedeejais kompakdisks ko tu esi pircis. Jo uz sienas jau arii visaadus vaardus raksta bet vai to var lietot taa kaa tu to izlasiito esi sapratis P....A

dirjigents aka maasteringa veiceejas orkestrim. man patiik kaa skan

Pilnīgas muļķības. Masteringa mērķis ir panākt, lai gabals izklausītos VĒLAMI uz tam atskaņošanai paredzētās aparatūras. Piem. radio edit versijas tiek skaņas kvalitātes ziņā pamatīgi apgraizītas, lai izklausītos uz visādiem radioaparātiem pieņemami, līdz ar to dišukos laist nav jēgas, daži Dj ņem radioeditus (ja citi nav) un remāsterē dzīvajā ar W veida ekvalaizera metodi Savukārt Club Editi tiek taisīti, lai izmazgātu pastiprinātājiem iekšas, uz visādiem mēsliem tie neskan nemaz. Piem. gabals Protectors of bass, vai Imperiale.

Rādžiņi šancē ar Mp3 PRo vai Oggiem, līdz ar to pamatīgi novedot visu CD māsteringu uz Nē. Pēc tam basi tiek griezti atpakaļ, protams no nekurienes, jo sen jau palikuši Mp3 dekodera atkritumkastē zaudējot peak off sustainus, kurus mēs (cilvēki) itkā nespējam saklausīt. Tādēļ bass tiek pasmelts no tuvākajām frekvencēm, kas ir ar pamatīgām rezonansēm un pīķiem bagātas. Tas arī viss!

Māsterings principā ir lieta, ko veic cilvēks ar pareizām ausīm uz pareizas aparatūras pareizā telpā ar gatavu samiksētu materiālu, lai savāktu Dinamikas, Instrumentu izkārtojumu frekvenču diapazonā, stereo panorāmu, izkārtojumu telpā utt. t.i. visu, kas liek gabalam izklausīties dzīvam (arī elektronikai) uz dažādiem atskaņošanas verķiem, skatoties kam gabals paredzēts. Turklāt masterings iekļauj instrumentu amplitūdas un spektra aranžēšanu, lai muzikālās tēmas nelien viena otrai virsū, ar vēlmi sačakarēt kopējo muzikālo plūsmu un domu.

Pilnībā atbalstu, ja kādam ir labs gabals, dodiet šurp, pastīsimies, kas sanāks. Sūtat uz: dave_anders@metaleks.lv , ja būs daudz un labi, atradīšu, kur iepublicēt Pirms/Pēc variantus downloadiem.

njaa piekriitu, ka dinamika ir ljoti svariiga, jo ja taa nav gabals izklausaas nedziivs vai paaraak ''karsts'' tas ir liidziigi kaa speeleet taustinju bez velocity.