Taatad:
pirmkaart.
Jautaat "iemaaciet man taisiit ritmu?" ir pilniigi nelogjisks ja skatamies no muuzikas "kaa fundamentaala zinaatne" puse. to nevar iemaaciit tas vienkaarshi ir jaajuut, kad tev ritms skan peec kakas vai kad tas ir tiiri sakariigs. tas ir radosh darbs kas naak no tevis pasha. tu vispirms noskaidro ko gribi un tad arii to taisi.
otrkaart.
ja runaajam par paterniem un noshu izvietojuma, tad tas kaa tu taas saliec ir tava dariizhana un taa ir tava izpratne par harmonisku ritmu. jautaajums ir tikai taads, vai veel kaadam ir taada pati izpratne par harmonisku ritmu.
treshkaart.
muuzikas zhanri ir tikai taadi nosaukumi, indikaatori, kuram katram ir speciaali noteiktas iipashiibas piemeeram par breaku vai brasu vai nezin ko veel. un ja dziesmu piedeevee kaadam stilam tas noziimee ka vinjai piemiit shiis specifikaacijas (kuras dazhiem indiviidiem arii meedz atshkjirties) . Un galvenais, ka nevienmeer tas ir ritms. taadeelj tavs jautaajums ir veel absurdaaks.
ceturtkaart.
tu saki ka nezini kaadi veel ir muuzikas stilu ritmi. tas vien liecina ka tu vispaar neesi klausiijies vienu/otru muuziku stilu un pat tev tas nav intereseejis. tad kaapeec tu vispaar gribi zinaat? tu gribi produceet kaut ko ko pats neesi dzirdeejis? tu straadaa varbuut peec kaut kaada pasuutiijuma? parasti taisot muuziku tachu nedomaa par to pie kura stila taa piederees. klausiitaajs tai pieshkjirs stilu. maaksliniekam par to nav jaadomaa. taapeec nesaspringsti. taisi to ko esi dzirdeejis un kas tev patiik.
piektkaart.
jaa es esmu dzirdeejis ka dazhi izmanto loopus un ieprieksh defineetus midi paternus, bet maakslinieks kas taisa muuzikas deelj (ne naudas), muuzikaa (deju muuzikaa ( muuzikaa pie kuras dejo)) taisa pats ritma dalju jo tas sagaadaa vienu no lielaakiem priekiem vispaar muuzikas produceeshanas procesaa.
tas ir tikai mans viedoklis. vari to nenjemt veeraa.
sestkaart.
ja muuziku taisi tikai taapeec ka esi dzirdeejis vienu cool gabalu , pienjemsim trance, un tagad gribi uztaisiit taadu pashu, ar taadu pashu ritmu. tad vienkaarshi tev ir ideologjija kuru es personiigi nicinu.
septiitkaart.
ja tomeer esi dzirdeejis visos tos muuzikas zhanru paarstaavju dziesmas un vienkaarshi nezini kad un peec kaada intervaala tiek izmantotas attieciigo semplu notis (kad kicks kad snare) tad tev nav muzikaalaa dzirde un labaak muuziku netaisi. vai arii to treneet. bet cik es esmu dzirdeejis tad tas ir iedzimts.
astotkaart.
vieniigais ko ir veerts maaciit ir tiiri tehniskas lietas kas arii dazhreiz ir atkariigas tikai no taa vai tu speej sadzirdeet nesakariibas un nesaderiibas semplos. ja taadus izmanto.
taatad ritms nebalstaas tikai uz nots izvietojumu bet arii uz izveeleetajiem sampljiem un to saderiibas (tas arii var buut gaumes jautaajums).
deviitkaart.
cik saprotu no taviem hieroglifiem tad tu ritmu taisi no diviem sampiem. taa arii vareetu buut tava probleema
, kaapeec tavs ritms neskan pilniigi. protams var uztaisiit muuziku arii no diviem sempliem bet cik es saprotu tu runaa par kaut kaadu trance dziesmu kuraa saklausi daudz labaaku skaneejumu.
vienkaarshi ir taadas lietas kaa:
rimi, open hat, close hat, hit hat,cymbal hat, visdazhaadaakaas snares, tamburiini, claps, drobi, tomi, gongi utt. un protams arii pats kicks
taas ir lietas kuras kombineejot tad arii ieguust sho taa deeveeto pilniiguma skaneejumu.
ir arii lietas kuras vienkaarshi klausiitaajs nedzird jo taas maakslinieks ir sapludinaajis kopaa, kas iedarbojas tikai zemapzinjaa (mistika
).
desmitkaart.
maakslinieki kuru dziesmas tu klausiijies, noteikti arii apstraadaa ritmu ar taa saucamajiem maastereeshanas tuuljiem un dazhi pat savas dziesmas nes uz muuzikas studijaam kuraas apstraadaa katru samplu vai arii samaksaa kaadam zinoshaakam lai tas to izdara, tas arii padara dziesmu taadu skaniigaaku, taadu kaa vienu pluudumu. protams parastie mirstiigie neiet uz studijaam bet dara to maajaas uz datorinja. cik nu kursh maak. ja buusi dzirdeejis taadus compresorus (dazhi vinjus apziimee: com vai c) tad tie ir vieni no maasteringa tooljiem. pats peroniigi vienmeer uzmetu breakam compresoru. man pilniigi pietiek. bet tas neeliidz ja buusi izmantojis piliniigi kakainus samplus (protams).
vienpadsmitkaart.
ja tev galiigi nav skaidrs par ko es te runaaju tad iesaku vispirms palasiit literatuuru un vairaak klausiities muuziku tas atiista muzikaalo dzirdi un paliidz arii atrisinaat visaadas citas probleemas. un ja tev kaut kas nesanaak tad neskrien uzreiz te bet pacenties stipraak jo noteikti produceet muuziku nav viegli (es domaaju skiastu muuziku). neviens te tev gleznot neiemaaciis. tas ir radosh process.
divpadsmitkaart.
viena no labaakajaam VSTi drummachineem ko esmu redzeejis ir NI baterija. otrajaa versijaa pat compresors naak liidzi. taa ka njem un bliez.
triispadsmitkaart.
cilveeks kursh nezina kas ir taktsmeers, peec manaam domaam noteikti vareetu nebuut beidzis pamatskolu jo to maaca kaut kaadaa 6. klasee. iisti neatceros. pasham man nav muzikaalaas izgliitiibas bet nu tas ka 3/4 (triis ceturdaljas) taktsmeeru dziesmas ir taas kuras parasti cilveekam asocieejas ar valsi, buutu jaazin jebkuram muuzikas producentam. protams ir dzirdeeti 3/4 drumandbass dziesmaas arii, bet nu taadas var saskaitiit uz vienas rokas pirkstiem un noteikti tas nav tas kas raksturo hip hopu. ja runaajam par deju muuziku (muuziku pie kuras dejo) tad parasti tur ir 4/4 taktsmeers un 3/4 ir taads neordinaars panjeemiens kuru pielieto reti jo tas tieshaam tomeer asocieejas ar VALSI. aa un veel jaapiemitina ka ne jau vienmeer tektsmeeru nosaka peec ritma.
chetrpadsmitkaart.
te var palasiit nedaudz vairaak par muuzikas pamatiem.
http://library.thinkquest.org/15413/theory/theory.htm
cerams ka neesmu neko aizmirsis.
OFF