Hmm...meklee caur googli. Pats personiigi suutu graamatas par mixing/mastering no Amazona. Kaut ko var atrast dazhaados forumos, bet man slinkums webaa rakties, turklaat vienmeer patiikamaak ir shkjirstiit graamatu
Gruuti jau uzrakstiit kas un kaa...iisumaa mazliet pa punktiem varbuut taa:
*atceries, ka skanjas spektrs ir no 20Hz liidz 20kHz. "Reaali" izmantojamie - 40Hz - ~ 15kHz, jo ne katra aparatuura ir speejiiga atskanjot sho frekvenchu spektru, un ne katrs cilveeks var sadzirdeet no 20-20kHz. Turklaat, cilveekam vecaakam paliekot, diapazons samazinaas. Teiksim bumboxi vispaar atsakanjo varbuut no 100Hz-10kHz (depends on...)
*tad nu taa. Tev ir songs, kas sastaav no instrumentiem(skanjaam) - basbochka, dazhaadi sitamie, bass liinija (gjitaara vai sintinsh), stiigas u.t.t. Svariigi ir saprast, lai katrs instruments peec iespeejas mazaak konflikteetu (paarklaatos) viens ar otru. Klasiski - bass un bassbochka. Tu klasies un vieniigais ko tu dzirdi ir baigais buukshkjis zemajaa galaa. Izdomaa, kas tavaa songaa ir svariigaaks - bass liinija, vai kick drum. Attieciigi ar ekvalaizeri paredigjee mazaaksvariigo instrumentu, nogriezhot ar ekvalaizeri paaris decibelus. Jaatceraas, ka ar ekvalaizeri ir labaak nogriezt klusaak, nekaa pagriezt skaljaak, jo griezhot skaljaak tu attieciigi pagriez skaljaak arii troksni. Ar ekvalaizeri principaa labaak ir "cut" nekaa "boost". Visaadaam stiigaam, padiem sintinju partijaam ar ekvalaizeri ir mieriigi jaagriezh nost viss zem 150-200Hz, lai nebuutu konfliktu ar basu.
*iisaak sakot - mikseejot atcereeties, ka IDEAALI ir, ja katrs instruments atrodas savaa frekvenchu diapozonaa un lai tie peec iespeejas mazaak paarklaatos. Liidz ar to katra skanja miksaa buus vieglaak identificeejama. Galvenais toolis sheit ir ekvalaizers. Un jaatceras, ka ar to labbaak ir "cut" nekaa "boost". Titaal par instrumenti/frekvenchu diapozons.
*stereo lauks. paaris "zelta" likumu - basam un vokaalam ir jaaatrodas centraa - tb mono. Protams, ir visaadi delayed bass u.t.t., bet paarsvaraa bass tomeeer ir centraa. Taalaak - viss peec izveeles. Tikai atceries, ja tu kaut ko stereo laukaa biidi, tad tajaa pat laikaa kaut kam buutu jaaskan "preteejaa pusee", savaadaak viens kanaals buus skaljaaks nekaa otrs.
*kad ir samikseets, tad viss jaanocapturee failaa un jaapaskataas kaada izskataas waveform. Ja redzi, ka songaa ir piikji, kas ir par ~6db skaljaaki nekaa vidusmeera songs, tas noziimee, ka gabals ir jaapaarmiksee.
*obligaati gabals jaanocheko mono, jo ir fenomens - saukt par faazes kanceleeshanos vai kaa tur latviski. Tipa Tev ir skanja labajaa kanaalaa. Tu esi uzlicis tai echo kreisajaa, bet Tu nenojaut, ka shis echo laiks sakriit ar skanjas vilnja garumu, tikai apsteidzot to par 180 graadiem. Ja cilveeks shaadu skanju klausaas mono - taa vienkaarshi vairs nav dzirdama!!! Hmm...gruuti uzrakstiit latviski saprotami, bet nu taa tas ir.
*beigaas ir masterings, kuraa kaa jau mineeju, RUPJI, tas ir dinamiskaa diapozona pacelshana (kompresors), ekvalaizers (parasti jaapagrizh mazliet klusaak ap 200-230Hz un tad ir limiters, lai piikjus piedabuutu pie maksimumama -0.1db un arii lai veelreiz paceltu dinamisko diapozonu.
Vispaar jau ljoti gruuti taa uzrakstiit. Ne velti shaadas graamatas parasti ir ap 300-500 lpp biezas, turklaat izpildiijums var atshkjirties, tachu peec buutiibas tas ko rakstiiju, vareetu buut taads kaa pamats visam.
Register
Login
FAQ
Search
. Un tas rakstiitais bija domaats Tev. Pamatpostulaatus saki...nu kaadreiz varbuut uzrakstiishu kas un kaa, bet principaa masteringa pieredze man ir ap 8 gadi. Veel...ja Tavaa Talsu lapaa tie mp3 fragmenti skaitaas nomastereeti, tad nu man nav ko striideeties. Vieniigais kas tur ir ok, tas ir RMS - ap -10, bet kas attiecas uz saundu...no comments. Patiesiibaa ir kommenti. Varbuut saac ar to, ka ap 9-10 khz pagriez nost paaris decibelus, savaadaak taa ultraskanja jeibogu griezhas ausiis. Bezmaz vai izskataas, ka ir izmanots standarta Steinberg multiband compresora presets "FM radio", vai kas tamliidziigs 
, par tik, cik mees esama engenieri (esam tachu, ne?), vareeji izteikties saprotami, ar sveshvaardiem, kaa pieklaajas, savaadaak tavs *ljoti viennkaarshi izsakoties* ir galiigi neskaidrs. 