Quote:
Nu jaa, Casio izkalkuleja...
Man bija (un vel stav plaukta, jo nav kur iespraust - patiesiba nejutu ari lielu vajadzibu) Yamaha 1000XG PCI karte. Tipa skaitaas nopietns XG sintezators. Tomer pec padarbosanas ar kvalitativiem softsintikiem un nopietnakiem hardware instrumentiem, jasecina, ka XG, uz ko butiba balstas ari PSR, ka skanas sinteze ir visai plakana busana. Jaa, ir efekti, ir filtri, frekvences ari ir pilnaa spektraa - bet isti nav tur dzivibas. Nupat pilns tirgus ir piestukets ar jauniem virtual-analogajiem no Novation, Roland, Avid u.c. ... manuprat jebkurs no siem butu galvas tiesu paraks par PSR-kam skanas sintezes zinja un ari cenas zina konkuretspejigaks. Viss protams atkarigs no pielietojuma - ja lauku muzikantam vajag autoaccompaniment paternus un nav kapeikas prieks pro arrangera, tad ir psr-kas, jo visi sie virtualanalogi un analogi ir lietojami skanu papildinasanai live un rakstot studija uz kompja - kaazas ar tiem nenospelesi
Jā, kopumā piekrītu visam iepriekš teiktajam – ar zemtekstu "Katram podiņam - savs vāciņš!"
Labi teikts: "Casio izkalkulēja..." Patiešām tā vien liekas, ka Casio kalkulatori tagad populārāki par Casio mūzikas instrumentiem..
Lai gan Casio digitālās klavieres pēc manām domām (vismaz dizaina ziņā..
) ir līmenī..
Bet kas ir latviešu tautas instruments?..
Nu jau sen tā vairs nav kokle vai stabule.., bet gan Yamaha PSR-... (tālākie cipari – atkarībā no rocības..
)
Ar to tagad tiek spēlēts ne tikai rasolballēs un kāzās, bet arī bērēs.. (ar kompja studiju bēres nenospēlēsi..)
Populārs ir arī Korg Pa-..., mazāk populārs – Roland EM-...
Tomēr jāatzīt, ka Casio ACMP (autoaccompanement) vienkāršotā akordu veidošanas sistēma ir ērtāka nekā Yamahai (laikam nopatentēta!
) Patents liedz arī Yamahai to izmantot..
Bet >Casio nav sava tembru banku standarta – Casio izmanto to pašu GM (General MIDI) vai GM2 un + kaut ko no paša īpašajiem tembriem. Ar Korgu ir tā pat..
Vienīgi Yamahai ir savs standarts – XG, un Rolandam –GS.. Tie ir stipri uzlaboti un paplašināti GM standarti, ko izmanto darbojoties ar SMF (Standart MIDI Files) – tātad pielieto rompleros.. un radniecīgajos Wave Table sintos..
Es (cik man nācies dzirdēt) uzskatu, ka Yamahas XG ir pārāks par Rolanda GS.. Šis pārākums parādās, ar Rolandu atskaņojot XG, un ar Yamahu – GS.. Bet tas ir specifisks lauciņš, ko (nu jau jāsaka – kādreiz) popularizēja vietne MusicBox.lv, kur entuziasti varēja izlikt citu vērtējumam gan savus, gan citur "nokačātus" MIDI failus.. Bet, lai tos atskaņotu pēc iespējas "autentiskāk" ir vajadzīgi šie standarti..
Apetīte rodas ēdot!
Yamaha SW1000XG – savulaik tā bija kronis visam! – kāds no Yamaha MU-sērijas (modeli neatceros) rompler-toņģeneratoriem, noformēts kā datora PCI-slota skaņu karte..
Man pašam bija (un ir vēl tagad pagultē kopā ar visu Pentium-3 kompi) Yamaha SW60GX, kas darbojās uz arhaiskajiem ISA-slotiem (tāpēc arī – Pentium-3, kam vienlaicīgi bija gan ISA-, gan PCI-sloti). Ieinstalēju pat divas SW60XG, lai dubultotu polifoniju, bet nācās arī pameklēt programmiņu, kas palīdz Windows XP ierauzīt ISA-slotus – normāls Wxp ar tik veciem slotiem vairs nedarbojas..
Taču kad palaidu SW60XG, biju ļoti sajūsmināts – skanējums, salīdzinot ar kompī iebūvēto 'Microsoft GS Wavetable SW Synth' bija galvas tiesu (ja ne vairāk) pārāks!
Arī tagad, lietojot laptopu, atskaņojot SMF, izmantoju Software: Yamaha XG WDM SoftSynthesizer un Roland VSC.
Esmu sajūsmināts par XG, bet tam par iemeslu varētu būt arī tas, ka.. neko labāku es vēl neesmu dzirdējis..
Patīk, kā iesemplēti akustiskie stroķi un man tie pat šķiet pietiekami dzīvi – protams, ka daudz kas šeit ir atkarīgs arī no izpildījuma - spēles prasmes.. Tomēr.. ir gadījies dzirdēt Software Guitar-Lab. Jā, tur patiešām ir grūti atšķirt no īstas gičas!
Un protams, Sinti! – īstie sinti, gan Hardware, gan Software. Lai arī manam PSR-740 ir arī forši sintu tembri, tomēr īstu sintu tas nekad neaizvietos, kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tam nav Portamento, nemaz nerunājot par parametru maiņas iespējām.. Toties tam ir daudzas citas fīčas un izmantošanas iespējas! – t.sk. 5 (pieci!) DSP un Vocal Harmonizer..
Tāpēc es nenicinu nevienu štrumiņu, bet pieturos pie principa:
Slikts ir tas muzikants, kas neprot noslēpt sava instrumenta trūkumus!
Viss plūst, viss mainās.. Tomēr ik pa laikam mēs atgriežamies pie saknēm – pie pirmsākumiem.. To varētu teikt arī par veco, labo sintu renesansi.. Tie atgriežas gan kā Hardware – tiek vilkti ārā no pažobelēm (jo tos sen kā vairs neražo), gan arī tie atdzimst kā datorsimulācijas – Software sintos.. Bet katram savs – gan lietošanas ērtības, gan iespējas..
Krupis (priecīgs par dažādām iespējām, bet.. par gaumi nestrīdas..
)