Quote:
... vienu es zinu preciizi , nevar suba darbinaashanai izmantot pastiprinaataaju ar impulsu bariibas bloku , tas arii ir viss . Kaapeets , navareeshu te forumaa to aprakstii , to vainu saproti , vai , piedodiet

. Un te pavisam neiet ruma par sinusoiidu un smalkiem meeraparaatiem ar kuru paliidziibu TU pats sevi apmaani . Muuzika nav plika sinusoiida bet gan kas vairaak
Nee, nee un veelreiz nee. Un es varu, sheit pat forumaa, paskaidrot kaapeec. Subus var darbinaat kaut ar tiristoru- taja joslaa arii 5...10% kropljojumi nebuus necik pamanaami. Sho te impulsu baroshanu driizaak var pamaniit uz HF joslu un arii tikai briizhos, kad pastiprinaataajs paarsleedzas starp baroshans pakaapeem. Mazliet ievada teorijaa-klasiskaa baroshana sastaav no transformatora, diozhu tilta, milziigas izliidzinosho kondensatoru baterijas un sprieguma stabilizatora tur galaa. Visa shii keede liidz pat kapacitaateem ir piesleegta pie 50 Hz mainjstraavaas (labi- Latvijaa tas ir starp 46 - 52 Hz). Lai arii cik liela nebuutu shii kondensatoru baterija, pie lielaakaam straavaam (reti kursh var atljauties slogot ampu ar 8 Ohm, parasti jau vismaz 4, veel biezhaak 2.7 vai pat 2 Ohm) to var dabuut tukshu ar vienu kaartiigu kick drum zveelienu. Kad kondensatoru saturs vienaa acumirklii (ap 10...20 ms) caur izejas tranzistoriem ir iegaazts skaljrunja spolee (pa celjam padarot viegli sarkanus shunteejoshos rezistorus un arii spoles vijumus), pastiprinaataajs ir tukshs kaa izhauta plinte. Tobriid kondensatoru iekshejaa pretestiiba ir tuvu 0, diozhu tilts ir liidz galam valjaa un transformators ar sirdi plososhu kaucienu un paleecienu (protams, aizejot galeejaa piesaatinaajumaa) meegina pieliet tuksho kondensatoru bateriju. Taa tas notiek visu laiku- katraa ciklaa. Bet- jo lielaaka baterija, jo mazaakas ceriibas to piepildiit shajaas 1/50 sec.- var paiet pat 2 vai 3 cikli. Tieshi taapat- jo vairaak kondensatoru paraleeli shajaa baterijaa, jo mazaaka slodzes pretestiiba tiem kopaa ir staavoklii, kad tie ir bez sprieguma, attieciigi jo lielaaka pateereejamaa straava no tiikla. Esmu pieredzeejis vairaakus gadiijumus, kad 3 sameeraa jaudiigi pastiprinaataaji ar klasisko baroshanu, atstaaj tumsaa nelielaaku ciematu jau soundchecka viduu.
Impulsu baroshana sastaav no 2-3 pakaapeem, katrai tai ir savs impulsu trafs, sava kondensatoru baterija un tas straadaa ar 150 MHz, resp. katru reizi no tiikla "nogriezh mazu shkeeliiti", nevis rij it kaa meenesi nebuutu pusdienaas bijis. Tur darbiibas princips ir cits- kameer nav lielu attaku, straadaa tikai 1 pakaape (parasti arii ar zemaaku spriegumu), bet paareejaas staav pielaadeetas nebaltai dienai. Tad naak kick zveeliens, pirmaa pakaape ir tuksha acumirklii, iisi pirms taa ir pavisam tuksha nostraadaa trigers, kas atrauj naakosjo (jau ar lielaaku baroshanas spriegumu), taa savukaart naakosho, utt. Resp. mees ieguustam attakas sliipuma dabiigu atkaartojumu tikai palielinaajumaa. Protams, ka es idealizeeju- katram shim procesam ir sava laika konstante, tomeer ZF nu nav taa josla, kur to vareetu dzirdeet (neapskatu kaadu kiinieshu produktu, kam paarejas laiks ir kaadas 3 nedeeljas). Un luuk- kaa zinaams peec attakas naak release, jeb klusaa vieta. Kameer ampa 2. un 3. pakaape tiek izlaadeeta spolee, tikmeer, neviena nemaniita, 1. pakaape savaa nodabaa ir uzlaadeejusies un ir gatava release periodam. Lieki piebilst, ka naakoshaas uzlaadeesies attieciigi 2. un 3. pakaape. Pie kam tas viss notiek ljoti mieriigi un "nesit pa tiiklu ar bumbierkoka vaali"- resp. ir pastiprinaata varbuutiiba, ka, piemeeram vietaa "Beervircava" koncerts turpinaasies arii peec 2. skanjdarba.
Sinusoiida un meeraparaati ir nepiecieshami lai paarliecinaatos par to, kas ir dzirdams, nedomaaju, ka kaadaa briidii tas ir pashapmaans. Pasaulee vispaarpienjemta prakse ir paarbaudiit ar meerijumiem savas sajuutas. Cits jautaajums ir - kaa interpreteet redzamos meerijumus. Tas ir un paliek pieredzes un izgliitiibas jautaajums. Pliks RTA raadijums cilveekam, kam nav padziljinaatas izpratnes akustikas jautaajumos, var dot pat maldiigu noraadi uz nepiecieshamajiem pasaakumiem, kas lietu padara veel sliktaaku.
Protams, ka muuzikas materiaals ir kompliceetaaks par vienkaarshas funkcijas grafiku. Tomeer gruuti ir noteikt kaapec muuzikas materiaalaa trompete izklausaas peec saksofona. Taados briizhos kaa reizi ir nepiecieshami shie te meerijumi, kas objektiivi paraada uz atskjiriibaam starp nosuutiito un sanjemto signaalu.
Quote:
Par subiem , cilveeks ir ieplaanojis izteereet apmeeram LS,-500 varbuut pie taa arii vajadzeetu pietureeties . Taatad vinjam vajag nopirt ko taadu ar ko var straadaat un nechakareeties , es ieteicu vienu no variantiem , ko vareetu salikt PASAATAA . Taalaak vinjsh pats domaas vai vinjam to vajag vai nee
Ir bezgala daudz produktu, tai skaitaa alternatiivi produkti, ko iespejams radiit pasham, shajaa kriteeriju kategorijaa. Kaut tas pats dB technologies, JBL, RCF, HK, utt. Jo kompaktaaks kastes dizains, jo vairaak velk uz band-pass, kas savukaart sarezgii lietu kopumaa.
Quote:
Kaapeets nebuus skaljaak , vienkaarshi , taajaa apaksas galaa vairaak par tiem suuda 350 Wt nebuus , taatad no kurienes skalaak , labaak JAA .
Jaudu ja kads gadiijuma to nezin nosaka peets zenmaakas frekvences ko atskanjo tava akustika , visus paareejos ciiparus uzraada tikai tirgotaaji .
Ak shitaa?
Labi- 350W pie 90 dB @ 1W/1m vai 100 dB @ 1W/1m ? Vai nav starpiibas? Ja cilveeks panjems subu, kam skaljrunis ruporaa, ko tad?
Te nav tikai baltmaize un rupjmaize- daudz variaaciju iespeejams. Taapeec ir taada shkira kaa audio inzhenieri, no kura pa vienam dereetu katraa veikalaa, lai cilveeki neiegaadaatos nebaudaamas lietas un nestaigaatu pa pasauli sludinaadami cik viss slikti.
ddff