Mikseris.LV [mūzikas portāls]

Juris Lapinskis Latvijas Radio 3 (klasika) pieliek punktu vinilam!
http://klasika.latvijasradio.lv/zinas/09634.htm
Nebiju aizdomaajies lidz tam, ka pec buutiibas vinila skanjas reproduceesanas iespeejas ir tik ierobezotas. Tiiri subjektiivi personiigi man nekad nav paticis sprakskju un snjacienu un defektu glitch. Ari visi iecieniitie bit reduction kropljojumi man parasti izsauc skepsi - patiik tomeer tiira skaja. Protams, ir jau ari maaksilnieciskais efekts, bet tas var but kaadam instrumentam nevis visam skanjdarbam. Taapat kaa Lapinskis uzver, ka vinjs grib dzirdet kaa Laskalaa pirms gadsimta skaneja taa muzika, nevis kaa taa skan no plates, es ari nejutu nekadu nostalgiju/romantiku no defektiem, bet tas ir subjektiivi. Tangiblais efekts ari protams ir effekts uz ta ari tas bizness lielaa meeraa turaas

Pilnīgi piekrītu Tavam subjektīvam viedoklim, jeb pareizāk - manējais subjektīvais, sakrīt ar Tavējo!
Vēl tik piebildīšu no sevis - pie šīs ''tīrās'' digitālās skaņas pielikt klāt ''lampau'' (reāli analogu) saturāciju, un visu to baudīt uz ''laba'' HI-FI, daudz/maz sabalansētā akustiskajā vidē (... uztverot visu to, bez ''hi-filistiskajām''/''hi-endiskajām'' galējībām!).

G.

_________________
http://www.draugiem.lv/wavefrontmotion/
http://www.rabar.lv/

Paldies! Aizsāktā tēma īsti vietā!
Un visu cieņu Jurim Lapinskim!..
BET, lai arī viņš intervijā "nolika" vinilplates, tomēr viņš neko netika bildis par magnetofonu ierakstiem un par to trūkumiem.. Vienīgi to, ka no studijas ar lentām skaņa tika pārnesta uz vinilplatēm..
.. un pēc tam otrādi – no platēm savā mājas laboratorijā tiražēta atkal mgntf lentās, tiesa gan, pielietojot tehnoloģiju, kas kompensē šos lentu ierakstu trūkumus..

Man pašam mājās arī neliela vinil-fonotēka, ap 600 platēm, no kurām puse vēl ne reizi nav atskaņota – gaida, kad es beidzot sastellēšu savu glauno pleijeri 'Korvet-038S', lai ar pirmo atskaņošanas reizi digitalizētu ierakstus..
Šo ' Korvet-038S' nopirku pilnīgi jaunu veikalā tajos senajos laikos, kad pārgājām 1:1 no PSRS rubļiem uz Latvijas rubļiem – par 638 LVR ("repšiem") – sanāk: par 3,19 latiem mūsu naudā!!!..

http://tubes.org.ua/ttables.htm

Arī manu paziņu lokā ir melomāni, kas sakās, ka vinilplate skan labāk par CD..
Es varu tikai piekrist >gjvti: arī esmu par tīru skaņu. Piekrītu arī tam 'mākslinieciskajam' (d)efektam, kas var būt kādam instrumentam, bet ne visam ierakstam.. Man dažos DSP iekšā jau ir 'efekts', kas imitē šo vinilplašu defektu..

Bet atklāti sakot, es diez' vai atšķirtu CD ierakstu no vinilieraksta, ja vien to nenodotu tam raksturīgie trūkumi..
Un arī augšas dzirdu vairs tikai līdz 16kHz.. Vecums un darbs trokšņainā vidē atstāj pēdas..


Vispār šo lietu – digitāls / analogs - varētu attiecināt arī uz sintiem..
Ir man vairāki vituālie analogie, bet visai nesen nopirku arī īstu analogo – krievu "Polivoks".. Nu ir ko ņemties, lai pēc tik daudz gadiem tas arī skanētu kā analogajam jāskan.. Virtuālie skanēja uzreiz..

Krupis (ar pārdomām)

_________________
Krupis ir derīgs!

Jā, noklausījos raidījumu, visu cieņu J. Lapinska kungam, ļoti interesants un izglītojoši pamācošs materiāls! Uzzināju daudz interesantas lietas, par kurām, jau noteikti, vairs nebūtu interesējies!

Par tiem analogajiem un VA sintiņiem - es saprotu ka te varētu attiecināt tieši to pašu, ko Lapinskis stāstīja par kvadrofoniju. VA izrēķinās visus viļņus pareizāk, ātrāk un vienkāršāk, bet analogos (d)efektus (sirds mierinājumam) var iegūt, sintam galā piemetot kaut kādus analogos ''(d)efektčaizerus'', kaut gan, iespējams ka, to arī vairs nevajag, jo ar mūsdienu DSP, arī to var panākt. Un, ja godīgi, man jau ir pilnīgi vienalga, kā signāls (skaņa) ir panākts, jo kā teica J. Lapinskis, cilvēka uztvere to nevar atšķirt, lielu lomu nospēlē iedomas un nostaļģija.

G.

_________________
http://www.draugiem.lv/wavefrontmotion/
http://www.rabar.lv/

Kas tas par efektu?
Krupis (grib zināt)
p.s. Kauns nav nezināt, kauns ir negribēt zināt..

_________________
Krupis ir derīgs!

No angļu val. Tangibles - materiālās vērtības

G.

_________________
http://www.draugiem.lv/wavefrontmotion/
http://www.rabar.lv/

Raidījumu nenoklausījos, saseivoju, kaut kad kad būs vairāk laika. Tomēr tā īsti līdz galam negribētu piekrist tam, ka tā vinyl skaņa ir vēsture un pilna kropļu. Pats izmantoju gan vinyl gan cd atskaņotājus. Mājās klausos uz EV monitorlīnijas, un vēl papildus man piegrabina basu divi kubiki. Kopējā līkne ir atšķirīga, neesmu precīzi mērījis, un iedziļinājies, lai gan ir bijusi doma uzlikt vienu un to pašu gabalu uz plates un uz cd un mēģināt piedzīt vienu otram ar EQ, lai saprastu kur ir atšķirība, bet īsti līdz darīšanai neesmu ticis. Reāli tā uz pirmo uzmetienu jūtams ir tas, ka uz augšējiem toņiem ir mazāks spiediens, bet lielāks ir uz apakšu. Tas nenozīmē to, ka kaut kur kaut kas ir izkritis - detalizācija ir tā pati vai pat salīdzinot ar 256-320 mbit nezināmas izcelsmes MP3 detalizētāka. Tas, ko Jūs te rakstat par sprakšķiem ir pilnīgs fufelis. Vecā melodijas plate kas bērnībā nodrillēta padomju atskaņotāja un vēl izvārtīta pa smilšu kasti, protams, ka sprakšķ. Mūsdienu vinyl ierakstiem - sprakšķis sāk parādīties pēc vismaz 20 nospēlēšanas reizēm, tas ir dzirdams "'bedrēs", bet nu ir jāpacenšas ar skaļumu jo pie normālas klausīšanas dzīvoklī uz skaļruņiem tas ir praktiski nedzirdams. To var dzirdēt austiņās un uz lielās skaņas.

Nu, principā šeit skatos ka diskutē muzikanti. Tomēr vēl esmu pamanījis DJ vidū, it sevišķi forumos bieži vien vinyl sāk nolikt tādi cilvēki, kas ar to īsti nekad nav strādājuši. Sanāk vairāk tāda kā cīņa kurā dalībniekus savā starpā pat īsti nevar negribas saukt par konkurentiem - vieni pērk ierakstus, maksā par to naudu un strādā, cits paņem savelk netā mpg-as, sapērk ķīniešu tehniku un sāk čekarēt tirgu dempigojot cenu, bet tajā pašā laikā nespējot sniegt pakalpojumu līmenī. Šeit gan varētu aizplūst citā tēmā, bet gan jau daudzi ir pamanījuši, ka pasākumu ir mazāk, publiku savākt nevar, visiem vajag šlāgeri un jebkurā banketā maksāt par mūziku normālu ciparu arī neviens īsti negrib, jo visi līdzekļi paredzēti šmigai. Te nu mēs esam.

Viss, esmu runājis

... ko lai saku, ar vinilu nekad nēesmu strādājis, tikai bērnībā, uz senču atskaņotāja esmu klausījies, bet Lapinska reportāžu paklausies gan! Viņš tīri no tehniskā/praktiskā + teorētiski/matemātiskā viedokļa visu izstāsta! Uzreiz ''acis atvērās'', noklausoties raidījumu, sapratu, ka vinils - tiešām ir vēsture tehnoloģiskajā ziņā, un personīgi mani tas nekad vairs neuzrunās.
... ar subjektīvo pārliecību,

G.

_________________
http://www.draugiem.lv/wavefrontmotion/
http://www.rabar.lv/

Katram, protams, savs viedoklis. Ja tā skatās, tad, protams, arī CD varētu norakt kā noietu etapu tīri dēļ apsvēruma, ka daudzkārt lielākus apjomus var ierakstīt daudz mazākos nesējos. Skanējuma ziņā vinylam tā pati uz ausi dzirdamā, (20-20000hz) frekvenču josla vien jau ir.

Manuprāt, vinyl varētu salīdzināt ar kādu retro automobīli kas iegādāts vai saņemts mantojumā.

1) Ikdienas braukšanai neder (kotletes būs grūti nospēlēt);
2) Aizņem vietu garažā (plauktā);
3) Uzturēšana dārga (adatas jāmaina);
4) Pārdot negribas, jo patīk šad tad izmantot, un/vai tas asociējas ar kādu dzīves periodu

Tad nu beigās esam nonākuši pie standarta salikuma par viedokļiem un personu grupām:
1) Patīk un ir īpašumā
2) Patīk, labprāt iegādātu un var atļauties
3) Patīk, labprāt iegādātu, bet nevar atļauties
4) Nepatīk, iegādāt nevēlas, lai gan var atļauties

Spriežot pēc diskusijas es esmu 1 grupā, bet visi pārējie ir 4 grupā.

Tā nu gluži nav – tos 20Hz–20kHz var dabūt tikai skaņu plates sākumā un ar atbilstošu aparatūru. Skaņu plate tiek atskaņota ar konstantu leņķisko ātrumu, bet mainīgu lineāro ātrumu, kas arī nosaka, ka skaņu plates frekvenču diapazons ejot uz centru samazinās.. CD tiek atskaņots ar nemainīgu lineāro ātrumu, tādēļ CD skaņas kvalitāte pa visu disku ir vienādi augsta..
Visam savs laiks! Mēs taču ikdienā vairs nelietojam Edisona fonogrāfu.. Arī gramofons ir vēsture..
Bet tādēļ jau priekšlaicīgi nevajadzētu norakt lietas, kas darbojas un pašu lietotāju apmierina..
Man ir gan skaņu plates, gan CD, gan magnetofona lentas un kasetes, kas nes atšķirīgu informāciju (mūziku) .. Bet es tādēļ neiespringstu, ka tās aiziet vēsturē..
Es ļauju visam ritēt savu gaitu.. Protams, es apzinos visu šo datu nesēju plusus un mīnusus, un ņemu tos vērā..
Jā, labs salīdzinājums! Un arī cilvēku iedalījums pēc attieksmes pret vinilu ir trāpīgs
Es arī piederu minētajai 1. grupai – man patīk un ir īpašumā, pie tam man ir lux-modelis, kas prasa īpašu apiešanos..
mixmaster gan aizmirsa vienu grupu: nepatīk, bet ir īpašumā..

Piekrītu viedoklim, ka jau ar pirmo atskaņošanas reizi plate tiek sabojāta.
Skaņu plate ir ļoti vārīga lieta – tā baidās no skrāpējumiem, putekļiem un taukainiem nospiedumiem, kas piesaista putekļus, kā arī no paaugstinātas temperatūras – biju liecinieks tam, kā vasarā uz grīdas burtiski notecēja uz palodzes tiešos saules staros atstāta skaņu plate – tas bija Tadžikistānā, kur es dienēju armijā..
Un vēl ir svarīgi nosacījumi skaņuplašu uzglabāšanā – skaņu plates jāglabā vertikāli, lai uz tām nekas nespiestu.
Diemžēl, internetā nācās redzēt skatu, kā publiski atskaņojot savas mīļākās skaņu plates, Uldis Rudāks nodemostrēja ļoti rupju apiešanos ar tām.. (man jāmeklē, kurā saitā es to redzēju – vēlāk pievienošu..)

Tādēļ liekas dīvaina tā vinil-DJ-ošana: ar beigtām platēm tiek taisīta mūzika.. Un kas notiek ar skaņu plati skrečojot?..
Es atvainojos, ja ko ne tā pateicu – man ir sveša tā lieta..

Tādēļ ir speciāla vinilplašu atskaņošanas metode – t.s. slapjā atskaņošana, kas samazina berzi.
Skaņu plate pirms adatiņas tiek mitrināta plānā slānī ar ūdeni. Bet te ir divi nosacījumi:
1) jālieto tikai un vienīgi destilēts ūdens;
2) tās plates, kas jau reiz ir atskaņotas ar šo slapjo metodi, arī turpmāk jāatskaņo tikai tā.. Kāpēc? – to gan vairs neatceros, tiku par to lasījis '80.gados vienā gudrā grāmatā par skaņu platēm, to standartiem un audio formātiem, t.sk. kvadrafoniju..
Mans retro lux-vinilpleijeris ir paredzēts šādai slapjai atskaņošanai..

Krupis - melomāns

_________________
Krupis ir derīgs!

Manupraat vinila atlikusii funkcija ir hobijs - viens kraj pastmarkas, cits vintage dreebes vel cits muziku vinilaa. Hobijiska aizrautiiba labi redzama sajos piemeeros
https://www.youtube.com/watch?v=U9Q88uTdgWY
nesapratu gan mazliet - leduu vajadzetu buut spoguljattelam, taatad platei vajadzetu griezties uz preteejo pusi
http://vimeo.com/56017345

Varu piekrist tam saliidzinaajumam ar retro auto. Pasam man ar vinilu maz darisana bijusi - taas plates, kas man bija, nebija kvalitatiivas un atskanjotaajs ne tik. Tamdeelj es loti veikli paargaaju uz lenteem un pec tam vel veiklaak uz CD. Bet par funkcionaalo pusi pilniigi piekriitu Lapinskim. Ja es gribu klausiities muziku, tad gribu, lai ir skaidri viss dzirdams - protams, katrs mes sagaidam saklausit kaut ko citu. Ja aktuaalas ir zemaas frekvences, tad ir vienas prasiibas, ja runa par augstaakaam tad citas. Principaa jau manaam ausiim tajos 20khz nav nekas tads, kas radiitu lielu interesei. Ta ka no si viedoklja drosi vien vinils ari varetu but pienjemams. Vinilu saliidzinat ar apsaubaamu mp3 tas jau ir cits staasts Taipat laikaa, primaarais ir saturs - "Content is the King" - nav iemesla paarmest tiem, kas 'dempingo' un speele tusinju no iphone mp3, ka vinji speele to, ko publika sagaida (nevis pieprasa - te ir starpiiba), jo taa publikas muzika nemaz nav vinilaa, bet luk taa nopietnaa muzika, kas ir vinilaa to publika nesaprot - es gribeju teikt, ka manupraat nav noziimes, tam no ka tiek atskanjots, ja tas ir kvalitativi tehniski, bet kas tiek atskanjots. Tehnikas laimketaa, kad dj softs ir ielaadejams katraa telefonaa nozime ir tam, ka ir cilveks kas maak atlasiit no visiem pierazotajiem meesliem, to kas uzrunaa konkreeto auditoriju, ja runaajam par klasisko dj prieksnesumu. Alternatiivi dj pasam jakljust par muzikas radiitaju - dziivs prieksnesums un improvizaacija ir un buus cienjaa
http://www.youtube.com/watch?v=mcYbvkU1bi4
http://www.youtube.com/watch?v=qB4-9e_ZjJE
http://www.youtube.com/watch?v=-0yDBonBoCE
http://www.youtube.com/watch?v=140frKEfQ1Q
Te par teemu jautriibai - vel viens dj bez kompleksiem, vinjs ir taalu no vinila un citaam tehniskaam lietaam

Starp citu, lasoties Korg forumaa ir interesati veerot viedoklju sadursmi - ir cilveki, kas slavee veco Triton (HI sinteze) un, kam nepatik M3 (EDS) un Kronos (HD1 samplu atskanjosanai) skaneejums. Nu tur ta starpiiba buutiibaa ir liidziga ka vinilam. Vienkarsi HD1 dzinejs ir bez digitaaliem kropljojumiem un perfekti atskanjo augsgalus, tamdelj skanja daziem skiet parak dzidra, detalizeeta vai asa. HI dzinejam tas augsgals ir nogludinaats nost dzineeja nespeejas deelj un skanja ir taada 'patiikamaaka, apaljaka, duumakainaaka' Bet pamazam jau visas ausis pierod pie dzidraakaa skaneejuma un akcepte to ka labaaku. Te viens audiovizuaals piemeers ilustraacijai
http://www.youtube.com/watch?v=JSZT41_W ... r_embedded#!

Kopsauceejs - ir labi, ja ir tehnika, kas nodrosina augstaako kvalitaati, pazeminat to vienmer varees atrast iespeeju

Turpinot tēmu. Te kaut kā vienu vakaru aiz neko darīt salasīju nelielu daudzumu plašu, kuru ieraksti man ir arī uz cd, tiesa, ne oriģinālā, bet bitrate būs 256-320 kbps. Es varētu mēģināt šajās brīvdienās veikt ierakstus uz PC no abiem nesējiem un izlikt kaut kur publiskā failu krātuvē un izlikt šeit linkus. Tad katrs varētu paklausīties un salīdzināt

OK! Būs interesanti papētīt, paklausīties!

G.

_________________
http://www.draugiem.lv/wavefrontmotion/
http://www.rabar.lv/

Kā jau solīju - apvienoju patīkamo ar lietderīgo un veicu vairākus kontrolierakstus. Uzskatu, ka ja diskutējam par gleznu - gleznas apskatīšana dos lielāku priekšstatu nekā 1000 vārdi par to. Liekam bildi iekšā.

Izmantotās ierīces:


Technics SL1210 MK2 ar Shure WhiteLabel pabrauktu, bet normāla stāvokļa adatu;
Pioneer CDJ-1000 MK2
Pioneer DJM700 (poči abiem kanāliem uz 12-tiem)

Aparāti pieslēgti pie pults ar analogajiem vadiem RCA/RCA

PC lūznis ar standarta uz mātes dēļa iebūvēto sešu pieslēgumu skaņas karti (ABIT LG 80)
Pults pie šīs pieslēgta no REC Out uz Line In

Ierakstam izmantoju Sound Forge 8.0.

Piemonitorēju ar Pioneer HDJ-1000 ausīm.

Principā - skaņas tonējuma izmaiņas bija jūtamas pieslēdzoties pie pults un pēc tam pie skaņas kartes izejas, viennozīmīgi dēļ "augstās" skaņas kartes kvalitātes, kura laikam būs vājākais posms visā šajā ķēdē. Šī apstākļa dēļ objektīvi būtu salīdzināt ierakstītos galabus savā starpā. Tāpat jāņem vērā to, ka tas, ko dziedāja CD atskaņotājs bija Audio CD, kur celiņu izcelsme ir 256-320 kbit MP3, kas principā ir klasisks formāts ko dzirdam pasākumos spēlējot no dažāda veida atskaņotājiem, kontrolieriem un pc. Tomēr tas detaļu ziņā nedaudz atpaliek no oriģināla CD. Tāpēc salīdzinot detaļās iedziļināties nesanāks. Iepriekš atvainojos, ka ne visus ierakstus nospēlēju līdz beigām, tomēr centos, lai tiek ierakstīts vismaz intro, priekšpēle, bedre un kulminācija.


Rezultāts šeit:
http://www.2shared.com/file/680hB2uM/Vinyl_vs_CD.html


1) Klasisks soulful house celiņš, izmantotā plate nav jaunākā svaiguma (2000 g. vidus), nobraukums desmitos reižu:
01 Grant Nelson - Spellground (Vinyl 45 RPM).mp3
02 Grant Nelson - Spellground (CD).mp3

2) House celiņš ar vokālu, plates nobraukums mērāms desmitos reižu, plate - 2000 g. vidus:
03 Scape - Be My Friend (Vinyl 33 RPM).mp3
04 Scape - Be My Friend (CD).mp3

3) Deju hīts ar popšu instrumentu un vokālu bardaku, plates nobraukums mērāms desmitos reižu, plate - 2000 g. vidus:
05 Shapeshifters - Incredible (Vinyl 45 RPM).mp3
06 Shapeshifters - Incredible (CD).mp3

4) Deju klasika, 1998 gada pirmais "metiens", kolekcijas vērts ieraksts, plates nobraukums - virs 200 reizēm. Šo bez maz vai turu pie sienas rāmī, reizi nedēļā ņemu ārā, lieku uz atskaņotāja, noklausos un tad lieku atpakaļ pie sienas:
07 Paul Van Dyk - For An Angel (Vinyl 33 RPM).mp3
08 Paul Van Dyk - For An Angel (CD).mp3

5) Padomju laikā izdotā Melodijas plate, kurai savas dzīves 25 gadu laikā nācies piedzīvot gan izvārtīšanu smilšu kastē gan vecās labās radiotehnikas atskaņotāju adatas:
09 Modern Talking - Atlantis Is Calling (Vinyl 33 RPM).mp3
10 Modern Talking - Atlantis Is Calling (CD).mp3

Pēc visa šī veicu dažus atsevišķus plašu ierakstus:

6) Melodijas izdots bardu ieraksts:
11 Aleksandr Rozenbaum - Valjs Boston (Vinyl 33 RPM).mp3

7) Melodijas izdevums, sveču gaismā - romantikas brīdis:
12 Chris Rea - On The Beach (33 RPM).mp3

2000 gados izdots ārvalstu ieraksts, kurš, manuprāt uzskatāmi parāda, ka vinyl platē var veikt pietiekami kvalitatīvu ierakstu:
13 INXS - Suicide Blonde (Vinyl 45 RPM).mp3

9) Noslēgumam - viens no maniem mīļākajiem ierakstiem, klausīties tikai uz lielās skaņas ne mazākā placī kā stadionā:
14 Sander Kleinenberg - Buenos Aires (Vinyl 33 RPM).mp3
Youtubā foto kompilācija arī diezgan iespaidīga:
http://www.youtube.com/watch?v=XiM-YcxrxAs


Tad nu kopumā savelkot galus tas ko secināju un konstatēju priekš sevis ir tas, ka vinyl, lai arī, neaizstās elektroniskos datu atskaņotājus, skaņas tīrības ziņā tos nepārspēs, kvalitātes ziņā nedaudz piekāpsies, tomēr ir un paliks klausāms un atskaņojams gan mājās, gan pasākumā. Ir atšķirība skaņas līknē, kuru uz skaļruņiem klausoties varēju izlīdzināt vinyl ierakstam uz pults kanālam HI poci pagriežot uz 15.00.

Es vēl "padegustēšu", ko 'mixmaster' mums sarūpējis..
bet tagad ielikšu te vēsturisku atskatu, kā tas kādreiz tapa. Muzikālais fons: OLA HORHE (trio no Serbijas: analogie vintage sinti un akustiskās bungas)
https://www.youtube.com/watch?v=PDKcWD65c20

OLA HORHE:
https://www.youtube.com/watch?v=tHpSUDJUDYw

_________________
Krupis ir derīgs!