Rīgas Kongresu nams

  Rīgas Kongresu nama celtniecība pabeigta 1982.gadā. Vēsturiski nams ir būvēts kā kongresu un konferenču centrs komunistiskās partijas vajadzībām. Tā arhitekti J. Gertmanis un V. Kadirkovs nama iekšējā apdarē bagātīgi izmantojuši granītu, marmoru un ozolkoku. Telpiskās kompozīcijas centrā ir plašs vestibils, kas vairāk kā 14 m augstumā optiski apvieno svarīgākās telpu grupas: pirmajā stāvā – Lielās zāles parteri, bibliotēku un administrācijas telpas; otrajā stāvā – Lielās zāles balkonu, Mazo zāli un auditorijas, bet trešajā stāvā – auditorijas. Ievērojamā centrālās rekreācijas telpa, pateicoties lielam, pret parku vērstam stiklojumam, harmoniski saista interjeru ar kanāla apstādījumiem. 

     Sākotnēji tas tika dēvēts par „Politiskās izglītības namu”. Ēkas zālēs un bibliotēkā notika tikai kompartijas ideoloģiskie pasākumi. 

     Atmodas laikā Rīgas Kongresu namā aizsākās un nostiprinājās Latvijas neatkarības idejas. Lielajā zālē pirmo reizi skaļi tika izteikts viedoklis, ka Padomju Savienība tika okupējusi Latviju. Neatkarības idejas tika apstiprinātas arī dažādu radošo savienību (žurnālistu, rakstnieku u.c.) un inteliģences saietos, kas norisinājās Kongresu namā.

Kongresu nama trīs zālēs,10 auditorijās, foajē un kafejnīcā iespējams uzņemt vairāk kā 5000 apmeklētāju. Rīgas Kongresu nama telpās strādā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments un Īpašuma departaments, koncertu un teātru biļešu kases. Te darbojas arī svešvalodu bibliotēka, kuras fondos ir vairāk kā 60 000 iespieddarbu, 53 pasaules tautu valodās, lasītavā pieejams plašs uzziņu literatūras klāsts ar retām enciklopēdijām un vārdnīcām.

     Rīgas Kongresu nama  priekšrocība ir telpu multifunkcionāls pielietojums. Piedāvājam  telpas  dažādiem pasākumiem - koncertiem un izrādēm, kongresiem, semināriem, sapulcēm, filmu demonstrēšanai, izstādēm un korporatīviem pasākumiem.