GUSTAVO "Beidzot!"
GUSTAVO
"Beidzot!"
(Gailītis G)

------------------------------------------------------------------------
Pirmoreiz solīts jau pirms pusotra gada, pagājušā gada pavasarī mistiskā kārtā pat ticis prezentēts, beidzot pie klausītājiem nonācis kādreizējās latviešu hiphopa pirmrindnieku grupas Fact līdera Gustavo debijas albums. Gustavo perfektais taisnības cīnītāja oreols, kas reperi padarījis par vienu no kolorītākajām figūrām uz Latvijas mūzikas skatuves, 2002.gada lieliskais maksisingls "Jau-Tā-Jums", kā arī ilgais gaidīšanas laiks ieraksta potenciālās kvalitātes latiņu daudzu acīs ir pacēlis ļoti augstu. Vai rezultāts attaisno cerības?
Tehniski mākslinieka repošana un atskaņu veidošanas prasme ir tuva pilnībai. Gustavo intervijās vairākkārt stāstījis, ka cenšas attīstīt maksimāli plūstošu vārdu birumu, kas vispilnīgāk izmantotu latviešu valodas īpatnības. Tas viņam izdodas lieliski - pārejas starp teksta rindiņām gandrīz nav manāmas, Gustavo "neskalda" tekstu, bet brīvi "peld" tajā, turklāt vienam vārdam bieži piemeklējot pat četras, piecas atskaņas.
Arī saturiski lielākā daļa albuma tekstu ir vērtējama atzinīgi. Vairākās kompozīcijās, piemēram - "Varbūt tikai mierinājums" (taisnības labad gan jāpiebilst, ka šī gabala teksta autors ir Gustavo vectēvs) un "Parasti pārdomu saraksti" Gustavo no hiphopam raksturīgās, tiešās izteiksmes formas pāriet uz aizplīvurotāku, dzejai tuvāku liriku, kas nekristu uz nerviem arī izsmalcinātiem daiļliteratūras cienītājiem.
Diemžēl tekstuāli (un arī kopumā) ieraksta lielākais mīnuss ir Gustavo nespēja vienreiz pacelties pāri savam mūžīgajam konfliktam ar Ozolu. Šajā kontekstā īpaši negatīvi izceļas kompozīcija "Uz visu", kurā Gustavo atklāti klāsta savu skarbo dzīves pieredzi tāpēc vien, lai pārliecinātu kādu (varat trīsreiz minēt - kuru?) par savu rūdījumu un bezbailību: "...lai ar kā tu mani biedē, ar bailēm mani tev nesaliedēt; esmu redzējis daudz un pārcietis gandrīz visu, tā ka minējumus tavus par mani es p**u..."
Muzikāli ieraksts ir pat ļoti izdevies. Augstākās pilotāžas punktus Gustavo gan sasniedz tikai epizodiski, tomēr arī ne mirkli nenolaižas zem solīdas, izturētas kvalitātes līmeņa, ko raksturo bungmašīnas ritmu sintēze ar daudzveidīgu un interesantu skaņu kokteili, kopumā radot spēcīga underground hiphopa noskaņu. Kā veiksmīgākās kompozīcijas skanējuma ziņā atkal vēlētos izcelt "Varbūt tikai mierinājums", "Parasti pārdomu saraksti" (piedaloties Kubai), "Esmu tāds" (pats Ivars Vīgners pie klavierēm!) un "E.V.I.T.A.".
Kopumā nav šaubu, ka "Beidzot!" ir ieraksts, kas Latvijas hiphopa vidējam līmenim ir aizsteidzies priekšā gaismas gada attālumā. Tomēr, ticot Gustavo deklarētajam paškritismam un darbaholismam, viņš netaisās gulēt uz lauriem, bet jau šobrīd sācis "ar pirkstu bungmašīnā bakstīt" nākamā albuma aprises, un pēc kādiem pāris gadiem pārsteigs mūs ar patiesu hiphopa šedevru. Gustavo tas ir pa spēkam!
