Quote:
Neliela replika ddff par "audifiliķiem", var jau ar mums nerunāt, bet nevajadzētu aizmirst, ka "audiofiliķi" ir klausītāji, kuri novērtē labu skanējumu, pērk dārgus CD, apmeklē arī klasiskās mūzikas, džeza koncertus, savā veidā atbalstot jūsu industriju. Par nožērlu, pēc Bill Wyman's Rhytm Kings koncerta apmeklējuma,dažus gadus atpakaļ Sapņu fabrikā, uz dzīvajiem (elektriski apskaņotajiem) koncertiem neeju vispār, jo negribas klausties ventilācijas trubu "džinkstēšanu" un grabēšanu.
Tas pats par vietējā ražojuma CD,lielāko ties, nu nav tie klausāmi uz pieklājīga stereo komplekta. Es saprotu, ka "audiofīliķu" ir tik maz un nav vērts viņu dēļ censties. Ja ir kāds no profu viedoķla kavlitatīvs (vietējā ražojuma) CD, iesakiet, labprāt noklausīšos.
Man nav nekas pret audifilikiem, kameer tie klausaas un censhas buut objektiivi (cik nu tas iespeejams tik subjektiivaa jomaa kaa muuzika) un nemuld niekus, kurus dedziigi atbalsta visu "rocket science" kantoru PR departamenti. Ir labi, ka ir cilveeki, kas klausaas un var novertet rezultatu. Un, diemzheel, ir koncerti, kas neatstaj labu iespaidu - kaa zinams 80% panakumu slepjas telpas akustikaa un tikai 20% attiecas uz apskanoshanu un miksa kvalitati. Un SF noteikti nav labaakaa vieta koncertam - te piekriitu pilniibaa. Tur var taisiit kotleshu vakarus vai panku deliiriju, kur skanjas kvalitaate nav izskirosha.
Ar CD lieta ir beediiga kopumaa. Peedeejos gadus masteringa tradicijas ir baazeetas uz kabatas atskanotajiem un mikroskopiskaam austinjaam. Esmu klausiijies Dire Straits 1988, 1994 un 2001 gada izdevumos - dinamiskais diapazons ir cietis par apmeeram 10 dB. LV muuzikas nav iznjeemums. Studijaas blakus monitoriem atrodas "ghetto blaster" no Gerkena veikala uz kura tiek noklausiits iznaakums. Laikam peedeejais, kas skaneeja +/- bija "Vakara veejaa" no Bet Bet - kaads 1995. gads.
ddff